Nota de Imprensa

Mūsu cītīgais "Sporta Ikdienas" darbinieks Pēteris Urbis (turpmāk - P.U.) ir pamanījies iekļūt komandas Ledus Velni sezonas noslēguma pasākumā un noķert divus nebūt ne pēdējās nozīmes šīs jaunās un interesantās komandas darbiniekus: komandas galveno treneri Keld Emmiksen (turpmāk - K.E.) un menedžeri Darius Dumitrache (turpmāk - D.D.) diezgan interesantai intervijai, ko piedāvājam Jūsu uzmanībai:

(abi nedaudz piesārtuši un smaidīgi apsēžas pie nelielā stikla žurnālgaldiņa ar alus glāzēm rokās, D.D. rokās ir divas - vienu no tām viņš noliek un pastumj man)

P.U.: Paldies!

D.D.: Cik esmu iepazinis latviešus, tie nekad neatteiksies no glāzes laba..

K.E.: Bairīša! (abi iesmejas)

P.U.: Cik noprotu, noskaņojums komandā un komandas ofisā ir labs? Tātad sezonu novērtējat ar plusa zīmi?

D.D.: No menedžera pozīcijas runājot - ar vairākiem. Boss (Komandas ģenerālmenedžeris mmaxios) pārņēma komandas vadību, kad līga bija, ja ne braucošs, tad ieskrējienā esošs vilciens un, jāsaka, ka komandas īpašnieki piešķīra viņam pilnīgu rīcības brīvību. No komandas jaunā nosaukuma līdz pat apkopēja tīrīšanas līdzekļu skapīša saturam.. Un, pēc visa spriežot (šis bankets ir uz viņu rēķina, ja kas), nemaz nedomā viņu ierobežot turpmāk - tas ir liels pluss nākotnei..

P.U.: Tātad, arī īpašniekiem viss liekas lieliski? Izvirzītie uzdevumi tika izpildīti?

D.D.: Gandrīz visi. No 20. vietas esam iecīnījušies 11-jā..

K.E.: (nopurpina) Augstāk vairs nevarēja nu nekādi..

D.D.: Nuja - te jāpaskaidro. Boss izvirzīja, tā teikt - "Mērķi numur viens" - pēc iespējas labākus apstākļus finansēm nākamajai sezonai. Respektīvi - iegūt cik vien labu var ģenerālsponsoru. Un, var teikt, ka viss tika ieguldīts, lai liktos pievilcīgāki naudas devējiem. Un vietu sadales spēlēs izcīnītā 9-tā vieta mūs pietuvina mērķim diezgan jūtami.

P.U.: Tātad - kaut kas tika upurēts?

K.E.: (Vēršoties pret menedžeri) Es ceru, ka tos "SovjetStaļ" trenažierus beidzot nomainīs - es puikām solīju..

D.D.: (pamāj ar galvu trenerim) - Jā - ledus arēna un komandas infrastruktūra..

K.E.: (nobubina pie sevis) nu ofisu jums tur izremontēja gan - es joprojām sēžu velns zina kur..

D.D.: ...Līdzekļi tika ieguldīti darbinieku un spēlētāju kodola izveidē - tika noalgoti profesionāļi komandas funkciju izpildei, kas noteikti ir nedaudz, ja ne sāpoši, tad sūrstoši ikdienas izdevumu ziņā.. un, protams - spēlētāju tirgū.

P.U.: Interesanti, ka no sākotnējā sastāva komandā ir palikuši tikai 4 spēlētāji...

D.D.: Te nu jāsaka vārds trenerim..

K.E.: Tā bija nepatīkama, bet nepieciešama ķirurģiska operācija gandrīz visas sezonas garumā.. Te,nu, jāsaka, ka Boss ir devis man lielu teikšanu šajā jomā - ieklausās nopietni. Un, zini, tas ļoti iedarbojas uz komandu - disciplinē tā teikt. Varbūt dažus es būtu pieturējis - eksperimentam, mums, treneriem, jau tas pie sirds - bet nu Uzdevums ir Uzdevums..

P.U.: "Bija"- nozīmē, ka sastāvs jau izveidojies?

K.E.: Kopējā skice ir gatava. Spēcīgs vārtusargs - ir; viņa vietnieks - neteiktu, ka tikpat - bet labi motivēts kļūt par Nr.1 un, pie tam, jauns un spējīgs. Aizsardzības komplektāciju Boss raksturoja kā.. nezinu (iesmejas) - Kalašņikova automātu! (smejas abi) - tai jābūt drošai un aizvietojamai savā starpā jebkurai detaļai. Uzbrucēji - nu tur ļauts vairāk vaļas mākslai, kas mani kā treneri tikai iepriecina - un, jāteic, arī šie puikas, nu teiksim, Veselovs un Vīndezis un vēl citi, kas nav trenēti iepriekšējos klubos, tā teikt- "klasiski", dod atdevi un, kas vēl svarīgāk - rezultātu. Vispār izskatās, ka visi izciļņi un gropes tiktāl ir sakritušas, par ko es varu tikai priecāties... Plus vēl gaisotne komandā - to viņi ir panākuši paši, malači - dažs labs pat "ieskāba", ka viņu sūta uz treniņnometni, šķirot no pārējiem palikušajās draudzības spēlēs, bet nu tur viņi ir septiņi, aizbrauca smaidīgi kā.. ledus velni janvāra spelgoņā (abi smejas).

P.U.: Par panākto būtu skaidrs - kādi plāni nākamsezonai?

D.D.: Laikam, ka, spriežot pēc Bosa teiktā, nekādas krasas izmaiņas komandas kodolā neveiksim - šis būs apzināto iespēju un līdzekļu apguves laiks. Citiem vārdiem sakot, paplašināsim sadaļas, sakārtosim komandas saimniecisko pusi..

K.E.: ..izremontēsim trenera kabinetu..

D.D.: .. jā - arī to. Vārdu sakot - iekārtosimies..

K.E.: ..no savas puses gribu teikt, ka tiks pilnveidots, niansēts atbilstoši katra spējām (paskatās uz menedžeri - tas paceļ plaukstas nomierinošā žestā) treniņprocess - tur vēl ir ko darīt. Un noteikti cīnīsimies par katru spēli - puiši tam ir gatavi, es arī!

P.U.: Kā vērtējat līgu? (V.10 - red. piez.)

D.D.: Viegli nav un nebūs - pat ilgtermiņā plānojot pakāpties augstāk - tur būs IV. 3 līga, kas nebūt neliksies švaka jebkuram ledus hokeja piekritējam. Bet tas stimulē un liek būt modram visu laiku.

K.E.: Laba, dinamiska līga ar daudziem ambicioziem pretiniekiem - ko vēl treneris var vēlēties?

P.U.: Viena nepilna sezona aizvadīta - vai ir jau kādas komandas tradīcijas iedibinātas?

D.D.: (iebukņījot trenerim) - nu stāstiet, stāstiet, De Sada kungs!

K.E.: (nedaudz samulst, tad iesmejas).. nu.. mums te šajā sezonā sanāca regulārajās līgas spēlēs 14 uzvarētas spēles pēc kārtas.. kas, piekrīti, ir jau kaut kas.. nu tad es par godu tam izveidoju nelielu audzināšanas programmu.. tiem puišiem, kam uznāk.. kā to saukt? - ā - "niķi", nu pats saproti- tiem tiek papildus tiek "izrakstīti" 14 papildus treniņprogrammas vingrinājumi, ieskaitot skrieshanas papildapļus un.. nu neatklāšu jau visu (smejas). Bet nu puikas to dara nekurnēdami. Es ceru, ka nākotnē varēšu šo latiņu celt - labi darbojas (smej abi).

P.U.: Nosaukums - "Ledus Velni" dažiem rada jautājumus...

D.D.: Puikas paliek par velniem uz ledus..

K.E.: Manuprāt, labs nosaukums, kas motivē neatdot, to, kas tavs - uzvaru ieskaitot (nosmīn)..

D.D.: Bosam labi sanācis ar to nosaukumu..

K.E.: ..lišķis.. (abi smejas - es arī)

D.D.: Velns jau, zinot latviešu folkloru (es neesmu zinātājs - bet nu Boss vienreiz paskaidroja), ir kaut kas gandrīz nekaitīgs, glups. Ledus Velns - jau izklausās kā cita suga.. Pirmkārt - neizprotams tradicionāli - tas atbilst mūsu komandas garam - būt neizprotamiem... Otrkārt tas ir kaut kas ledains - nu, tā kā kaut kas ar vēsu prātu un velnišķīgu dziņu un ziņu.. nu apmēram tā. Treškārt - hokeja komandai ir jāizklausās vairāk vai mazāk agresīvi - ne jau tamborēšanas pulciņš, vai ne?

K.E.: Nosaukums palīdz - tas ir mans viedoklis - "kā kuģi nosauksi, tā viņš peldēs"...

P.U.: Laikam likšu jūs mierā - pēdējais jautājums: Boss - kāds viņš ir? Jūs te uz viņu atsaucaties..

K.E.: Patiess. Taisnīgs. Skarbs - ja vajag. Es šeit neesmu pirmais galvenais treneris. Ja tu nespēj paveikt to, kas prasīts vai, vismaz apliecināt to, ka varēsi - dziesma beigta. Pat neskatīsies, ko tas maksā klubam, ja vien tas nešauj pār strīpu.. ai, nu tur es nezinu, bet varu teikt, ka, ja zini ka darbs ir ticis kaut vai ar desmitdaļas iztrūkumu padarīts no iespējamā - tu jau esi nulle viņa acīs. Par to es viņu cienu - mēs laikam no viena rauga..

D.D.: Konstruktīvs un atklāts idejām - labākais boss, ko var gribēt menedžeris..

E.K.: ... lišķis.. (smejamies atkal)

D.D.: .. bet nu arī spējīgs motivēt - vai ar labu vārdu, vai ar neizteiktu iespēju palikt bez darba. Bet nu možs vienmēr - un, jāsaka - lipīgi možs..

P.U.: Paldies!

D.D.: Tagad slēdz ārā diktofonu un ejam.. kā tur bij?..

K.E.: .. Pievilkt mūli - lišķi.. tāpēc es vēl sēžu uz koka krēsla..

D.D.:.. Es tev taču jau teicu - tava sadaļa ir pirmā sarakstā...

---

---