Прэс-рэлізы

Kad pirmo reizi nostājos savai komandai priekšā,es redzēju no visām malām savāktus lauķus,kuri ledus arēnu nebija redzējuši.Tik vien,cik uz dīķa caur niedrēm ar lāpstu rokā pret kaimiņu puikām bija dzenājuši akmeņus.Mans mērķis ir rauties tik uz priekšu un uz augšu un lai šie džeki mani pareizi saprastu man nācās likt lietā savu talantu,reketa laikā labi piekopto ''sarunu vešanu vēlamai mērķa sasniegšanai''.Džekiem nācās pateikt-vai nu jūs kapāsiet līdz pēdējā locītava vel locīsies vai arī...- nu tas lai paliek pie manis.Puiši protams man piekrita,jo tomēr hokejs tak arī bija krūtīs un ne tikai.Parādot algas čeku viņu acis iemirdzējās,jo salīdzinot ar ''gaterī'' vai vietējā fabrikā naglojot kastes nopelnīto nevarēja salīdzināt.Viņi pat pārtrauca strīdus ar māsām un sapirka vīriešu zeķes.Kā saka:Miers mājās.
Sākumā mums pat nebija trenera.Vienīgais,kas pieteicās mūsu mazpazīstamai komandai bija lektors,kurš mācija pats sevi,lai pēc tam varētu mācīt ārstu,kurš vēlāk varēs ārstēt viņu pašu .Bet neskatoties uz to mani džeki spēja pirmajā sezonā sasniegt labus rezultāus un izkļūt no IV. līgas.Arī NK tika sasniegti ievērojami rezultāti,kas tiks iegrāmatoti komandas vēsturē.Protams zaudējums Pārdaugavas lauvām netiks aimirsts!
Kā jau džeki no laukiem,ar draudzīgu attieksmi savā starpā,pirmajā sezonā spēja labi saspēlēties,kas ļāva jau III. līgā otrās sezonas sākumā noturēties pašā spicē,kas iespējams ļaus iekļūt play off.Kaut arī komanda ar viduvējiem rādītājiem,tomēr iekšā valdošā aura spēlētājus no akmeņbakstītājiem pārvērš cīnīties gribošos bruņiniekos,kas nākotnē vel tikai rādīs,cik izturīgas ir locītavas!

---

---