הודעה לעיתונות

Ar menedžera atļauju man ir vienreizēja iespēja ielūkoties HK ADAZI sezonas noslēguma burziņā.
Laiks 22:10, esmu ieradies HK ADAZI iecienītajā kafejnīcā "VIGVAM" Ādažos, kur šodien notiek sezonas noslēguma burziņš. Vienīgais, kurš pasūtījis kafiju ir neapmierinātais autobusa vadītājs un arī tas kaut ko burkšķ zem deguna par to, ka tāpat neviens šonakt nekur nebrauks un kāpēc šim jābūt skaidra.
Vīri manāmi iekarsuši un jautrība sit augstu vilni, tik pie tālākā galdiņa pamanu kādu vientuļu stāvu, kas vientulībā malko viskiju un neiederas šajā jautrajā kompānijā.
Mana žurnālista instinkti mani neviļ, vientuļajā stāvā atpazīstu HK ADAZI menedžeri Kasparsvk. Dodos pie viņa.
ŽZ: Drīkstu piesēst?
K: Ja pajautāji, tad drīksti (sejā redzams smīns).
Piesēžos un man zem deguna tiek pagrūsta viskija glāze. Saprotu, ja gribu turpināt sarunu, tad tā jāiztukšo.
ŽZ: Šī sezona jums izvērtās īpaši savdabīga.
K: Tas ir maigi teikts.
ŽZ: Kā Jūs to domājat?
K: Teikšu godīgi, mans mērķis šajā sezonā bija aizķerties pirmajā astotniekā, bet tie veči, tie ir nepārspējami, paskat ko šie sastrādāja. Ar savu pieredzi, ar prasmēm... zini, viņi mani stūrī iedzinuši.
ŽZ: kādā ziņā?
K: Jautā tā kā puika, nevis sporta žurnālists (Kasparsvk sejā redzams atkal smīns). Savācāmies mēs te 27 -30 gadīgi onkas paspēlēt hoķi. Sponsorus sameklējām, arēnu noīrējām... bet tie onkas izdarīja ko tādu! Paskaties pats... visu sezonu zāģējam, zāģējam... palikām sestie. Kā Play Off klāt, tā šiem atvērās otrā elpa. Izkapā visus un kāpjam uz II līgu.
ŽZ: Nu jā, bet kāds sakars ar stūri?
Atbildes vietā nākamā viskija glāze... saprotu, neizdzeršu, atbildi nedabūšu.
Izdzeru.
K: Skaties pats, esam tikuši II līgā, sponsori kā mušas ap medu. Ģenerālsponsori nākamajā sezonā sola par 1/3 vairāk kā šajā. Bet vai mēs to spēsim pacelt? Kaut arī... ar maniem večiem neko nevar zināt. Mans uzstādījums ir neatkrist atpakaļ uz III līgu.
ŽZ: Kā domājiet to panākt?
K: Šobrīd mūsu vājais posms ir ceturtā maiņa un vārtsargu līnija. Daļēji esam to atrisinājuši. Vēl šodien mums pievienojās pāris pieredzējuši spēlētāji – vārtsargs un pāris uzbrucēji. Sezonas sākumā vēl piestrādāsim pie aizsardzības 3. un 4. maiņā, tad domāju būsim gatavi iesprūst II līgas divpadsmitniekā.
ŽZ: Tautā runā, ka Jūsu komandas spēlētāji nav ne tuvu II līgas vidējiem rādītājiem, kā komentēsiet to?
K: Ziniet, manu vīru vidējie rādītāji ir varbūt necili, bet viņu pieredzi nekas nespēj atsvērt. Pateicoties tai, esam tikuši ārā no III līgas, domāju, pateicoties tai arī iesprūdīsim II līgā. Bet to laiks rādīs!
ŽZ: Un kāds skatījums uz tālāko nākotni?
K: Ja runājam par ilgtermiņa, tad mērķis ir vienkāršs, iesprūst II līgā, tur vairāk nauda apgrozās. Sapnis ir sākt trenēt savus jaunos spēlētājus, bet pagaidām to neatļauj infrastruktūra. Ja izdosies iesprūst šajā (II) līgā, tad attīstīsim tieši šo nozari. Arī pie arēnas jāpiestrādā. Kaut arī arēna ir īrēta (mums te Ādažos nav savas arēnas), bet izīrētāji mums atlaiž īres maksu par katru Euro, ko te ieguldām, tāpat mēdiju sponsori ir atvērtāki sarunām, ja arēna ir līmenī.
ŽZ: kāpēc sēžat te viens?
K: Pirmkārt, joprojām neticu, tam ko izdarīja mani veči! Otrkārt, nākamā sezona būs grūtākā kāda bijusi HK ADAZI. Viens ir ielekt II līgā, otrs, noturēties. Neesmu savā karjerā bijis II līgā, tā ka tas būs liels izaicinājums, bet joprojām nespēju patvērt, ka esmu jav tur!
ŽZ: Tad vēlu veiksmi!
K: paldies! Un aidā!

---

---