הודעה לעיתונות

"Komandas gars! Vienotība! Lūk, tajos ir spēks!!" uzkāpis uz galda, komandas ģērbtuvē kliedza menedžeris dumbris. Pēc pāris minūtēm bija jāsākas svarīgajam ceturtdaļfināla mačam ar Straupes Atkarīgajiem. Komanda tam bija gatavojusies cītīgāk kā jebkad agrāk, un dumbris bija uzvilcis savu labāko žaketi un baltās bikses, uzsverot savu lomu komandā- lūk, kur jūsu menedžeris jūs ir novedis! Ceturtdaļfināls, puiši!
"Mēs tam ticējām! Zinājām savu spēku!"- viņš patosa pilnā balsī turpināja vervelēt, bradādams pa galdu kā kamielis un nopēdodams visus trenera pierakstus un taktiskās shēmas, bet kuru gan tas interesēja? Komanda šodien nevarēja zaudēt- gaisā bija skaidri jaušama uzvaras dvaka. "Taktika, mani vīri! Pieredze!! Un!! SPĒKS!!"- dumbris nobeidza, pie reizes izdvešot savādu, burkšķošu skaņu, kas acīmredzami nenāca no viņa mutes. Spēlētāju sejās parādījās izbrīns, kas drīz vien pārvērtās slēptās šausmās. Klusēdami spēlētāji gaidīja notikumu tālāko attīstību. "Tas nav iespējams""- nodomāja aizsargs Anatolijs Lukstiņš, "protams, cik muļķīga doma, he, he", viņš, klusi smejoties, mēģināja sevi apmānīt. Tomēr uzmundrinošo uzvaras dvaku gaisā pāris sekunžu laikā nomāca cita, nevēlamāka. Pēdējās spēlētāju šaubas izgaisināja brūnā, šķidrā tērcīte, kas lēnām sāka krāsot uz galda stāvošā menedžera perfektās baltās bikses, un nu jau fakts bija neapstrīdams- komandas dvēsele, menedžeris dumbris ir aptaisījies. Visas ilūzijas pēkšņi sabruka, un spēlētāju acīs parādījās panika- ja menedžeris tikko sašķidrināja ūzas, ar ko gan mēs esam labāki? Diemžēl šajā brīdī arī tiesnesis aicināja spēlētājus laukumā, un ar šīm domām arī Ivo Vaseris devās pie pirmā iemetiena. Spēli Zaķīšu Pirtiņa zaudēja ar 1-4, un, lai gan vērotājs no malas to nepateiktu, tomēr ikviens, kas pirms spēles atradās ģērbtuvē, var apstiprināt- briestošo mēslu smārds bija sajūtams jau pirms mača.

---

---