新聞稿

Tumšā sniegpilnā decembra vakarā Burtnieku DEPO ģērbtuvēs pēc vakara treniņa hokejisti nāca ārā no dušām. Iezvanījās komandas kapteiņa Roberta Plikšķa mobilais telefons. Hokejists ieskatījās ekrānā, kurā numura noteicējs uzrādīja komandas ģenerālmenedžera Ozera numuru. „Ar pāris puišiem pēc desmit minūtēm ienāciet manā ofisā,” bija vienīgie vārdi ko izteica ģenerālmenedžeris. Mirkli vēlāk Ozera darba telpā iesoļoja vairāki Burtnieku Pažarnieku pamatsastāva hokejisti. Nostājušies ierindā ģenerālmenedžera priekšā spēlētāji nezināja ko sagaidīt. Ozers sēžot pie darba galda nomalkoja tējas tasi, paskatījās uz spēlētājiem un sev raksturīgā nedaudz flegmātiskā izteiksmē uzrunāja savas komandas spēlētājus: „Puiši, jūs pēdējās spēlēs esat mani iepriecinājuši! Līgas spēlēs ir sasniegts atzīstams sniegums un augstā vieta līgas tabulā nevar neiepriecināt.” Hokejisti saprata ka ģenerālmenedžerim šoreiz ir labas ziņas. „Man šodien ir jubileja un tādēļ esmu nolēmis iepriecināt arī jūs.” Roberta Plikšķa sejā iezagās viegls smaids. „Krišs, atver to lielo kasti,” skatoties uz aizsargu Krišjāni Ērteli un norādot uz telpas stūri kurā atradās vairākas kastes teica ģenerālmenedžeris. Ērtelis atverot kasti atplauka plašā smaidā un no kastes izvilka glīti salocītu dzeltenu hokeja kreklu ar #24 numuru. „Frici, tā laikam ir tavējā!” izsaucās Ērtelis. Tajā pašā brīdī spēlētāju grupas vidū stāvošajam Fricim Zviedram pār vaigu notecēja neliela prieka asara. „Kastēs ir komandas jaunās formas.” pacilātā balsī paziņoja Ozers. Visu telpā esošo Burtnieku Pažarnieku hokejistu acis iemirdzējās. „Visīt, man ir arī kaut kas īpašs prieš tevis.” uz vārsargu Visvaldi Grunduli skatoties teica ģenerālmenedžeris. Viņš no galdapakšas izvilka mazāku kartona kasti un pameta to Grundulim. Vātsargs atvēra kasti un tajā pašā acu mirklī viņam noreiba galva. Kastē atradās jaunajās komandas krāsās krāsota vārtsarga ķivere.

---

---